Pirmais iespaids ir tāds, ka šī pilsēta tiešām ir PILSĒTA - šeit viss kustās un dzīvība rit pilnā sparā arī darba dienu vakaros.
Atbraukšana uz šejieni gan ir diezgan garlaicīga, ja lido ar Ryanair uz Hānas (Frankfurt Hahn) lidostu, jo, piemēram, man lidostas autobusa pieturā bija jāpavada mana mūža saturīgākās 2,5h. Neskatoties uz to, ka gan lidmašīnā, gan autobusā manā tuvumā sēdēja brēcošs bērns un lidmašīnā gandrīz nelabu galu paņēma kāds vecs vīrietis, Mannheimā ierados ar milzīgi platu smaidu, jo laiks ārā apburošs (+20 un mēmākā saule).
Autoostā mani sagaida mana dzīvokļa biedrs, kurš arī izrādās brauc Erasmusā un viņa istabiņā ir iemitinājusies meitene no Itālijas. Es ar savu tonnīgo koferi tieku atgādāta uz jaunajām mājām, kuras ir pašā centrā, 5 minūšu gājienā no visa, kas vien nepieciešams. Uz skolu gan jāiet 10 minūtes, bet vietējie ir tik slinki, ka brauc ar tramvaju.
Istabiņa sākumā bija balta un mierīga, līdz brīdim, kad tika uzklāta mana rozā gultas veļa, piemeklēta oranža lampa un aizkari. Tagad man šeit patīk vēl vairāk! Dzīvoju ar itāļu meiteni un čali - vietējo vācieti. Pirms tam šeit viņi dzīvoja trīs puiši, un viss miteklis titkiešām arī ož pēc čaļiem, taču neapskaužu to vienīgo čali starp mums meitenēm, kuram tagad ir jāpacieš mūžīgie tumšie mati ne tikai pa vannas istabas grīdu.
Pirmās dienas vakarā mans `buddys`(te katram studentam tāds tiek piešķirts) Jonathans un aizveda mūs visus uz vecpilsētas jaukāko vietu - kafejnīcu n-tos metrus virs zemes ar skatu pār vecpilsētu (bildē pa kreisi). ĻOTI skaisti, lai neteiktu vairāk! Daudz ko pļāpājām, viņiem ļoti daudz kas interesē par Latviju, jo nezina viņi pilnīgi neko. Visi bija pārsteigti, par to, ka mums nav eiro... un tik drīz arī nebūs. Ak, tās sejas vajadzēja nofotogrāfēt! `Ar ko tad jūs tur norēķinaties` - nu ar latiem taču! Un tad rādīju latus, tie gan viņiem ļoti gāja pie sirds :) Tad vēl panika iestājās par to, ka mēs nedrīkstam Latvijā lietot alkoholu uz ielas un parkos.. Nav pat vērts iedziļināties - viņiem tas liekas pilnīgi crazy!
Otrā diena pagāja stāvot rindā uz reģistrēšanos augstskolā. Pēcpusdienā bija pirmā ievadlekcija visiem studentiem. Mēs esam apmēram 600, no kuriem 400 ir Biznesa vadības studenti = mani kursa biedri!!!! Šajā universitātē vispār mācās vairāk kā 10 tūkstoši studentu. Un aiz šī teikuma viņi parasti piesprauž piebildi - `nu ja, esam tāda vidēja augstskoliņa`. Man, protams, ka smiekli nāk, bet ko ta es - es jau no laukiem! Saistībā ar augstskolu mums ir jāpilda nenormāli daudz visādas lapas, jāpiereģistrējas tur un šitur un jāsaņem neskaitāmie lietotājvārdi un paroles, jo viss taču notiek elektroniski. Bet līdz šim nav bijušas nekādas neskaidrības, jo viss tiek paskaidrots un organizēts lieliski.
Stundu grafiks arī jau ir iekārtots - pirmdienas un otrdienas ir ļoti saspringtas, trešdienās un piektdienās pa vienai lekcijai un ceturtdienas brīvas. Hmm, ož pēc diezgan daudz brīva laika, bet laikam jau ne. Bibliotēka šeit strādā līdz 24iem, eksāmenu laikā līdz 3iem naktī. Šis fakts leicina par to, ka BŪS jāmācās. Vēl viņiem ir ieviesta tāda sistēma, ka daļu eksāmenus var izvēlēties kārtot nākamā semestra sākumā, tāpēc daudziem vietējiem tagad vēl ir eksāmenu laiks. Kad prasīju, kāpēc viņi tā dara (jo, manuprāt, ir grūti pēc vasaras nokārtot eksāmenu par vielu, ko esi mācījies pirms 3 mēnešiem), bet viņi saka, ka, piemēram, 6 eksāmenus nokārtot esot neiespējami, tāpēc 3 kārto vispirms un 3 tagad... Es laikam ar saviem 7 priekšmetiem un līdz ar to arī eksāmeniem varu iet ieskrieties...
Runājot par skriešanu, skola piedāvā nenormālo sporta aktivitāšu sarakstu, ar ko studenti var aizpildīt savu brīvo laiku (šeku reku - http://www.uni-mannheim.de/sport/downloads/pdf/SportprogrammHWS2011.pdf ). Es varu pat iet žonglierēšanā! Fun, fun, fun!
Skola sāksies 5. septembrī, tad varēšu vairāk kaut ko pastāstīt, ja vien mana galva nebūs izkūpējusi :)
Bučas, mīlu, sazvanās!
