Laaaaabrīt priekšpēdējā rītā Mannheimā!
Jā, rīt pametu šo burvīgo istabu un pilsētu un dodos mājiņās. Mājās gribās ĻOTI, bet zinu, ka tikpat ļoti gribēsies atpakaļ, tāpēc esmu nenormāli priecīga, ka man ir iespēja palikt šeit arī uz otru pusgadu. Es ļoti čīkstētu un pīkstētu, ja man tagad būtu jāatgriežas Vidzemes Augstskolā... ne jau tāpēc, ka tur sliktāk vai kā, bet... citādāk :)
Atkal esmu bijusi slinka un labu laiku neko neesmu rakstījusi. Neticēsi, bet bija jāmācās un jāstrādā.
Pavisam godīgi sakot, pēc aizpagājušās nedēļas pieredzes, varu teikt, ka nekas šajā dzīvē nav neieiespējams!
Bija man pieci burvīgi eksāmeni rindiņā viens pēc otra (katru dienu pa vienam), pēc eksāmeniem gāju strādāt un tad mājās mācīties uz nākamo dienu... pēc trešā eksāmena man tiešām gāja jau ciet, tas bija tik grūti! galvā vienkārši nebija vietas un tur neko nevarēja izdarīt. Kristena, kurai bija tikai 2 eksāmeni, dzēra zāles, lai atbrīvotu galvu no vienas informācijas un 3 dienu laikā iegrūstu tur visu jauno... tā mums te Mannheimā iet :)
bet nu mazliet sīkāk par eksāmeniem...
šeit ir tāda sistēma, ka viens punkts eksāmenā = 1 minūte, tas nozīmē, ka Tu uzreiz redzi, cik minūtes Tev ir, lai izpildītu šo uzdevumu. Kristena nopirka taimeri ar pretīgu pīkšķi, lieki piebilst, ka eksāmena laikā tas pīkšķis bija ĻOTI tracinošs.
Man tikai vienā eksāmenā laiks palika pāri, pārējos knapi pabeidzu vai arī pat nepabeidzu eksāmenu. Un es neesmu nekāda glītrakstītāja, tā kā tiešām laika bija maz.
Pirmais man bija grāmatvedības eksāmens - neeeenormāli grūts, nu tiktiešām. Šis ir tas par ko neesmu tā dikti droša, ka būšu nolikusi, bet visiem likās grūts, tā kā ceru, ka viss līmenis kritīsies un varēs arī ar 10 punktiem nokārtot. Ne tak, tik traki nebūs. Lieta bija tāda, ka mēs bijām pirmie izmēģinājuma zaķīši, kuriem šo eksāmenu samazināja no 90 un 60 minūtēm (60 punkti), kas nozīmē, ka visa tā pati viela bija salikta nevis 7os uzdevumos (par katru tēmu viens uzdevums), bet gan samiksēts viss kopā 5os uzdevumos.
Pēc pirmā eksāmena man bija tāds `neleils` šoks vispār par to visu, bailes no nākamajiem, bet vajadzēja jau vienkārši aizmirsties un sākt mācīties investīcijām.
Investīcijas bija mans mīļākais kurss beigu beigās un eksāmens arī bija ļoti ņemams. Vismaz par to prieks. Tagad tik jāsāk pirkt akcijas :)
Tad piektdienā bija `international taxation`, atkal viens īsais eksāmens (60 minūtes), roka gandrīz nokrita, bet uzrakstīju galīgi labi. Dabūju jau atzīmi - 2,7, kas ir nu apmēram 7/8 pēc latviešu ballēm.
Tas bija fantastiskas brīvdienas ar nenormāli daudz darbiem un mācībām. Cēlos 7os, gāju gulēt ap 2iem, nu tā padzīvoju pāris dienas, bet stulbākais tas, ka tiktiešām mana galva bija pārbāzta un praktiski neiespējami bija iedabūt tur vēl 500 slaidu (patiešam, nepārspīlēju) teoriju par stratēģijas veidiem un starptautisko menedžmentu. Man riebjas mācīties tikai tīru teoriju, tas ir tik nevajadzīgi, fui!
Bet nu uz eksāmenu aizgāju smiedamās, kaut kā jau uzrakstīju.. labi, ka man ir tikai jānokārto sekmīgi :) grūti gan bija, jo galva sāpēja, rokas trīcēja, jo normāli nebiju gulējusi kādas 4as dienas.. grūti bija sabūvēt kādu teikumu angliski, bet nu nekas, būs labotājiem kā saldais ēdiens.
Un tad pēdējais bija OPM kurss pie seksīgā Olivera. Nu tas bija tik dīvains, Olivers bija pārspējis pats sevi. Rēķināmie uzdevumi bija pilnīgi precīzi (pat skaitļi nebija nomainīti) no mūsu uzdevumu sesijām, bet teorijas jautājumu es nezinu no kurienes nāca... miiiistika! Bet gan jau, Olivers pats mums teica `draugi mīļie, jūs esat
šeit lai ballētos un baudītu dzīvi, nevis mācītos` (nu kā teiksi!) :)
Tas nu bija par eksāmeniem... par manu Ziemassvētku tirdziņu - tur arī viss kārtībā. Cilvēki uz Ziemasvētku laiku paliek nenormāli un sāk vājprātā daudz sūkt to karstvīnu un tad gar manu stendu staigā piedzērušās omas un opīši, nav ne vaina :) šodien vēl tik 2 stundas jānostrādā un āmen!
Vakar uzsniga sniegs un šodien viņa vairs nav, bet bija smuki un vienu dienu :)
Kas vēl... guļu joprojām uz grīdas, jo manas nedienas ar gultu nav beigušās, tad naglas pa mazu, tad pa lielu, bet nu cik ta te vēl palicis.
Eu labi, vairāk nekā jauna nav, tad jau tiekās :*