un tā tās dienas un nedēļas skrien un skrien.... Tāpēc arī tik sen nekas nav rakstīts.
Bet man viss kārtībā :)
Mācos kā traka, nekad tāā neesmu mācījusies. Un nav jau nekāds kontroldarbu vai eksāmenu laiks. Tā vienkārši ir jāmācās.
Nu jau arī grāmatvedība, kas man likās piece of cake, paliek grūta. Bet nu jātur līdzi :) galvenais ir iet uz lekcijām un uzdevumiem, lai neko neiekavētu.
Un man ir alerģija no vārda `investments`. Tā laikam ir lielākā kļūda, ko jebkad esmu pieļāvusi :D bet atradu sev potenciālo mājskolotāju no Amerikas, jo amerikāņiem tās ir pupu mizas, ko viņš tur mums māca.
Bet par pārējo - šīs pēdējās nedēļas ir bijušas notikumiem pārbagātas.
Jauniešu organizācija VISUM liek par sevi manīt un organizē pilnīgi visu iespējamo katrā mīļā brīdī.
Neskaitot to, ka katru pirmdienu ir ballītes tādā kā skolas barčikā, katru otrdienu internacionālās ballītes ar tematiku (katru nedēļu ir sava valsts vai reģions), trešdienās mums ļauj atpūsties un ceturtdienās atkal ir kāds pasākums un afterparty skolas parkā - Schneckenhof. Starp visu to vēl ir ekskursijas un visādi braucieni.
Bijām uz `Weinwanderung`. Es biju sapratusi to kā ekskursiju pa dažām vīna darītavām, BET nē. Aizveda mūs uz vienu mazu miestiņu, iedeva karti un aidaaaa laid vīna pastaigā! Vārdu sakot, katru gadu vienu nedēļas nogali šajā mazajā miestiņā vietējie vīndari prezentē jaunos vīniņus. Un pats labākais ir tas, ka lielākā daļa vīndaru to sara savos vīna laukos. Sanāk tā, ka Tu ej pa vīna laukiem caur kādiem 20 vīna punktiem, kur tad vietējie vīndari piedāvā savus vīnus, kuri nāk no vīnogām, kas aug tepat Tev aiz muguras :) nu fantastiski! Mēs pamēģinājām `neue Wein` jeb jauno vīnu, kurš ir tikko galīgi svaigs vinčuks, nav vēl ilgi nostāvējies, tāpēc (it kā) neesot daudz grādu... tāds salds, mazliet nepierastā krāsā, bet ļoooooti gards. Man tur bildītē ir rokā.
Tad bijām uz Frankfurtes Auto šovu. Tas gan nebija nekāds organizētais pasākums, paši izdomājām aizbraukt, bet nu FANTASTISKI! Reizi mūžā arī meitenēm ir vērts ko tādu redzēt :)
Pagājušajā ceturtdienā bija `Pub Crawl` - samaksā 18 eiro, par ko saņem kreklu, šota glāzīti, ieeju 5 klubos, katrā no tiem jāizdzer aliņš un viens šots un pēc tam vēl brīvbiļeti uz Schneckenhof ballīti.
Nuuuuuuu tas bija kaut kas! Bijām kādi 200 cilvēki, mūs sadalīja 4 komandās - zilie, zaļie, oranžie un sarkanie. Tā nu mēs staigājām apkārt pa klubiņiem, dzērām, runājāmies un priecājāmies. Pieļauju domu, ka sacelām kājās pusi no Mannheimas, jo mēs bijām nenormāli skaļi un vandalīgi :D
Viss jau būtu pavisam skaisti, ja man piektdienā 8os no rīta nebūtu lekcija. Kopš pagājušās piektdienas esmu nosolījusies sev vairs ceturtdienās nekur baigi neiet un smuki izgulēties mājās, jo tieši šī ir vienīgā lekcija, kurā profesore zina manu vārdu. `Un tātad, Māra, kāds ir secinājums....?` vaii kā šonedēļ varēšu atbildēt uz visiem jautājumiem :)
Pagājušajā nedēļas nogalē bijām uz Japāņu ballīti kojās... viņi tur deva degustēt savu vietējo alkoholu un tā. Nu interesanti, bet nu vienu gan es esmu sapratusi - alkohols un šķībacainie (nu labi - aziāti) neiet vispār kopā. Viens aliņš un viņiem actiņas paliek šaurākas un sarkanākas... un šļupsteklis jau mutē, muļķības tik nāk ārā un jaaa, tas nav veselīgi :D
Bet par tām kojām - nuuuu biju gaidījusi no Vācijas ko labāku. Mūsu ViA kojas viennozīmīgi ir labākas! Katram šeit gan ir sava istaba, bet tāda prosta ar galdu, gultu un skapi. Un pats pretīgākais ir gaisma - tik koša kā slimnīcā. Nu tā jau laikam gaumes lieta, bet man tāda gaisma liekas galīgi neomulīga. Un tualetes ar dušām ir kopā.. un divas tādas telpas uz stāvu. Un viena virtuve uz stāvu. Jaaa, milzīga ar dīvāniem, bet nu tāda cūku kūts, ka tik turies! Nu es esmu ļoti laimīga, ka dzīvoju savā miteklī nevis kojās :)
Kojās satikām trīs čaļus, kuri gribēja nākamajā dienā braukt uz Oktoberfestu - nuuuuu aiziet! Pieciem kopā ir ļoti izdevīgas biļetes. Jā, Vācijā vilcieni ir ļoti dārgi, bet, ja braukā pa pieci, tad ir ļoti izdevīgi. Tā nu mēs aizšmaucām nākamajā dienā uz Štutgartes Oktoberfestu... tas nav Minhenes īstais, milzīgais Oktoberfests, bet tas ir šī gala Oktoberfests. Es nezinu, kāda vispār tur varētu būt atšķirība, jo viss bija tieši tā kā redzēts bildēs, video materiālos un lasīts rakstos par Minhenes Oktoberfestu.
Aizbaucām uz to vietu, izkāpjam no metro un, protams, ka nenormāli daudz cilvēku. Mēs ieradāmies kaut kur ap 13iem... atradām vienu iespaidīga lieluma telti/māju un sākām stāvēt rindā uz ieeju. Rinda milzīga, nevari sparast, kur īsti jāstāv, jo katrs stāv kaut kā citādāk, bet uz priekšu nekas īsti nekustas. Bet ļot gribējās tikt pie tiem muzikantiem un galdiem, tāpēc nostāvējām tur vesalas 2 stundas un tā arī nekur nepakustējāmies. Visi nikni, ārā +27 grādi, gaisa nav, aliņu gribas, karoč ejam prom :D
un tā nu mēs aizgājām uz tādu kā alus dārzu turpat Oktoberfesta teritorijā, laimīgi tikām pie galdiņa un tā arī tur nosēdējām 6 stundas. Turpat spēlēja muzikanti, visi cilvēki tā lēnām iesila, sāka dziedāt, dejot, rāpties un krēsliem un tad arī uz galdiem... Un mēs jau turējām līdzi, vaiiiii tas bija neaizmirstami :) sajutos kā īsta vāciete, kaut arī sākumā mācēju tikai 2 dziesmām vārdus. Pēc tam jau mūsu galda kaimiņi samācīja mums dejas un dziesmas, tā kā viss notikās.
Re kur arī video mazam ieskatam.
Šie ir tādi lielie notikumi, kas ar mani notikuši pēdējā laikā... a pa lielam - viss pa vecam :)
