Pirmkārt, šeit visiem jauniešiem (izņemot dažus no tiem, kuri mācās biznesu) ir uzskats, ka biznesa studenti ir pilnīgākie snobi, ar deguniem mākoņos, staigā uzvalciņos un brillītēs un nerunājās ar apkārtējiem. Bijām ar itālieti (es beidzot spēju izrunāt - viņu sauc Clizia) pa brīvdienām ekskursijā uz Heidelbergu (skatīt bildītē) un tur satikām divus puišus, kuri, protams, ka paši nāca klāt un sāka runāties utt. Jautāja, ko mācāmies, un kad atbildēju, ka biznesu, tad smagi nobrīnījās, kā mēs vispār tā varam ar viņiem uz ielas sarunāties. Šausmas, es pirmo reizi sajutos slikti par to, ka studēju to, ko studēju... Arī vietējā klubiņā redzēju nu neeeeeenormālākās cacas (mēs tādas ejam uz ballēm), prasīju Jonathanam, kas tās tādas ir - nu biznesa studentes taču, viņas savādāk nemēdz staigāt! Nekā nebija - es netaisos mainīties :)
Runājot par klubiem un vispār atpūtu šeit - tā te sit augstu vilni, jo te taču ir tūkstošiem studentu, un viņiem visiem gribās atpūsties. Pirmajā septembrī bijām izlūkos uz populārāko studentu klubu `koi`. Jāpiebilst, ka katru 4dienu Universitātes (pils) pagalmā, kuru dēvē par Schneckenhof (viņam pat ir sava mājas lapa http://www.schneckenhof.de/ ), notiek studentu ballītes, uz kurām biļetes tiek izpārdotas 2 dienu laikā, tāpēc pagājušo ceturtdien nepapsējām nopirkt, bet šo 4dien gan iesim. Bet šīs ballītes vienmēr ilgst tikai līdz 1iem naktī, pēc tam visi jestrie studenti dodas uz `koi`. Mēs pasēdējām parciņā un tad devāmues uz šo klubu, kurā bija vaaaajprātā daudz cilvēku. Klubs divos stāvos, ļoti laba mūzika, gaismas un dzērieni - jaaa, man patika!
Tad sestdien bija paredzēts, ka pēcpusdienā brauksim kopā ar Jonathanu uz Heidelbergu, pastaigāsimies tur un paliksim uz nakts dzīvi un brauksim naktī ar auto mājās, bet tas gudrinieks piektdien piedzērās un samežģīja kājas (jā, ABAS!) un tagad staigā uz kruķiem... tā nu mēs divatā aizbraucām ar Cliziu uz turieni un apskatījām to skaito pilsēteli. Bet jā, piektdien speciāli palikām mājās un taupījāmies sestdienai, bet pa velti :(
Labi, tagad par skolu - pirmdien 8:30 (jeb kā viņi saka B1 - at block eins) man bija pirmā lekcija `investments`. Aizeju uz skolu pusstudnu ātrāk, lai atrastu, kur tad īsti tas viss notiksies, ieeju klasē, apsēžos un, protams, ka sāku uztraukties, vai esmu īstajā vietā. Bet tad ieveļas vesals bars ar čainīzeriem un es sapratu, ka esmu gan :D vispār par tiem čainīzeriem runājot, tas ir vājprāts - viņiem visiem ir vismaz divi telefoni (blackberry un Iphone, protams), tad nāk Ipads und Mcbooks, bez tiem nekas nenotiek, karoč viņi visu laiku ir kaut kādā tīmeklī ievīti, vai nu spēlē spēlītes, sēž čainīzeru portālos vai facebookā. Labi par tām lekvcijām ja - kaut kādā mirklī ierodas profesors, atver prezentāciju un tur vāciski viss rakstīts. Sākas lekcija, pieceļas viens cits kungs un paziņo, ka diemžēl `investments` šodien nenotiek, bet ja mēs gribam, varam palikt uz šo ievadlekciju, jo kaut kāda maza daļiņa būs arī par `investments`. Jā, davai, visi aiziet prom.
Atnāku mājās un izdomājam ar Cliziu aiziet uz K7 (jā, tā ir adrese, Mannheimas centrs is sadalīts kvadrātos, skaties lejā ir karte, kā tas apmēram izskatās), kur mums ir jāreģistrējas kā Mannheimas iedzīvotājiem (lai pilsēta saņemtu kaut kādu nodevu par mums no valsts). Aizvelkamies līdz tam otram vecpilsētas galam, tajā ofisā viss notiek kā bankā - paņem numuriņu un gaidi. Paņemam numuriņu un saprotam, ka mums priekšā ir kādi 40 cilvēki, bet 10:00 sākas lekcija. Iesim uz lekciju!
Otrā lekcija - Production & Operations management - ĻOTI interesanta. Vispirms esam vienā telpā, kur izrādās, ka nepietiek vietas, tāpēc pārceļamies uz citu. Lektors jauns, izskatīgs, smaidīgs jokupēteris vārdā Olivers. Šis kurss būs saistīts ar baigo matemātiku un rēķināšanu, tātad - man JAU patīk :)
Vēlāk pēc lekcijām aizgāju uz to biroju otrā pilsētas malā un piereģistrējos kā iedzīvotājs. Izvilku numuriņu 542 (tajā brīdī tika apkalpots 470), bet tad atradu numuriņi 511 un gaidīju tikai 40 minūtes, viiiiii! Un darbojās tur 20 apkalpojošie lodziņi, nevis tikai 1. Pēc tam teicu Sebastianam, ka baigi ilgi tur jāstāv un viņš nosmējās, ka tas neesot ilgi, viņš regulāri 3 stundas stāvot.. Ak pacietīgie vācieši!
Šodien man bija `strategic & international management`, vai dievs, būs grūti. Mēs bijām lielākajā auditorijā, kas vien ir, piiiilns ar cilvēkiem (bijām apmēram 700), gaisa nav, vietu arī! Pēc šīs lekcijas sapratu, ka tur bez MacBooka nav nemaz ko rādīties! Ne tikai čainīzeriem, bet arī visiem biznesa studentiem tāds ir. Ļoti interesanti bija tas, ka lektors uzdod jautājumu reāli 700 cilvēkiem un uzreiz paceļas rokas, studenti ir gatavi iesaistīties un atbildēt. Mūsu kursā tas nenotiek starp 40 cilvēkiem un kur nu vēl angliski... Tad vēl šo krusu vadīs divi profesori (pirmās 5 nedēļas viens, otrās 5as otrs), ar šiem pašiem profesoriem nav praktiski iespējams kontaktēties, viņi iepazīstina ar savām sekretārēm un padotajiem, kuriem ir jāsūta e-pasti. Un pratiskās nodarbības vada vecāko kursu studenti. Vēl pēc uzstāšanās neviens neapplaudē, bet sit ar kulaciņu pa galdu. Un vēl - šeit būs grupu darbs, jāanalizē Meksikāņu alus ieviešanas ārvalstu tirgū riski un kā to mazināšana (ZELMas - šitais būtu mūsu lauciņš!). Un starp citu, trīs labākās grupas tiek pie balvām.. grupā 6 cilvēki, mēs esam 700 = apmēram 117 grupas, nu kāda iespēja, Māra :D
Aizmirsu vēl pateikt par jokaino sistēmu šeit (tas gan man nepatīk). Ir lekcijas, kuras ir iespējams atrast visiem mirstīgajiem kursu katalogā, bet vēl ir praktiskās nodarbības (exercises & tutourials - nezinu kāda šķirba starp šiem abiem). Prakstisko nodarbību laiki tiek pateikti vai nu pirmajā lekcijā vai arī atrodami tādā kā universitātes iekštīklā, kura lietotājvārdu un paroli var saņemt tikai tad, kad esi atbraucis šeit. Vārdu sakot, nav iespējams tā forši salikt kursus un saplānot savu laiku jau pirms tam. Tagad man ir jāmaina daži kursi, jo kaut kas pārklājas, baigais bardaks ar to visu. Bet nu tagad man lekcijas ir 1dien, 2dien un 3dien no 8:30 līdz 17:00 un ceturtdien un piektdien pa vienai lekcijai. Nu neko - mācīšos!
Par centrālo notikumu - Oktoberfestu. Tātad mums tiek piedāvāta iespēja braukt uz Oktoberfestu, joks tikai tāds, ka izbraukšana ir naktī no 4dienas uz 5dienu (no 22. uz 23. septembri), kas nozīmē, ka netieku piektdienā uz lekciju, kur pie info rakstīts `apmeklējums obligāts`. Te nu ir lielā dilemma, jo es neticu, ka es jebkad mūžā pati saņemšos un braukšu uz Oktoberfestu.. nu te vēl jāpadomā, bet arī nav 100 % garantēts, ka es tur vispār tieku, jo vietu skaits ir ierobežots un tiek tikai 45 laimīgie, kuri tiks izlozēti (pilnīgi nejauši) no visiem iesūtītajiem pieteikumiem.
Nu ko - priekšā vēl pus nedēļa un katru dienu pa lekcijai, tā kā gaidiet tik vēl!
